Diāna Lapkis – Sociālās uzņēmējdarbības akseleratora "NewDoor" vadītāja un līdzdibinātāja. Diāna kopš 2021.gada ir Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu komisijas locekle. Komisija izvērtē pretendenta atbilstību sociālā uzņēmuma statusam vai jau reģistrēta sociālā uzņēmuma darbības atbilstību.
Tava saistība ar sociālo uzņēmējdarbību? Pirmā saskarsme ar sociālo uzņēmējdarbību notika vēl 2013.gadā, kad Fonds DOTS rīkoja sociālās uzņēmējdarbības konferenci. Tajā pašā gadā tiku uzaicināta piedalīties starptautiskajā konkursā Latvijā, kuru rīkoja Amerikas un Izraēlas organizācijas, lai vadītu projektu saistībā ar sociālās uzņēmējdarbības attīstību Eiropā, kurā uzvarēju un izveidoju pirmo Latvijā un Baltijas valstīs sociālās uzņēmējdarbības akseleratoru. Divus gadus vēlāk, 2015.gadā, oficiāli tika nodibināts "New Door" kā sociālās uzņēmējdarbības akselerators un sociālo inovāciju platforma. "New Door" ir viens no pieciem Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas dibinātājiem. Kopš 2016.gada pasniedzu Latvijas informācijas un tehnoloģijas augstskolā sociālo uzņēmējdarbību un konsultēju par sociālo uzņēmējdarbību. Visu šo jau 10 gadu laikā esmu aktīvi bijusi arī mentore sociālajiem uzņēmējiem gan akseleratoru laikā, gan starp akseleratoriem.
Trīs lietas, kas Latvijā sociālās uzņēmējdarbības jomā jau darbojas un ko, Tavuprāt, vajadzētu ieviest? Pirmkārt, galvenais, ka mums Latvijā ir sociālie uzņēmumi un, otrkārt, ka ir Sociālā uzņēmuma likums. Treškārt, tie ir ekosistēmas spēlētāji, kuriem rūp šī joma. Sāpīgais jautājums noteikti ir finansiālās iespējas. Nepieciešams rast veidu un iespējas, kā nodrošināt to, lai sociālie uzņēmumi kļūtu patstāvīgi, lai tie varētu mērogoties arī plašākā starptautiskā līmenī.
Kādi ir akseleratora "New Door" rezultāti un ko šobrīd dara tā absolventi? Mums ir 102 absolventu projekti periodā līdz 2023.gadam. Viena trešdaļa absolventu ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Vēl viena trešdaļa turpina darboties bez sociālā uzņēmuma statusa, bet ar sociālo ietekmi. Tomēr varu teikt, ka lielākā daļa absolventu – 90% no tiem risina dažādas sabiedrībai aktuālas problēmas un rada pozitīvu sociālo ietekmi mūsu sabiedrībā. Akselerators noteikti ir devis viņiem gan kontaktus, gan ticību sev, un to, ka jebkurus šķēršļus var pārvarēt.
Kādu labāko padomu Tu esi saņēmusi sociālās uzņēmējdarbības jomā? Arī neveiksme ir sava veida veiksme, jo tā es mācos, lai nākamreiz šo kļūdu nepieļautu. Noteikti neuztvert negatīvi, ja kaut kas neizdodas, nenolaist rokas, nekrist panikā. Domāt pozitīvi un glāzi redzēt pa pusei pilnu, nevis pustukšu.
Tavs biežāk dotais padoms citiem sociālās uzņēmējdarbības veicējiem? Es iesaku nebaidīties un runāt! Nebaidīties savu ideju stāstīt citiem, runāt par to skaļi. Nav jābaidās, ka kāds pārņems tavu ideju, jo neviens nekad nenokopēs to tā, kā tieši tu to esi iecerējis īstenot. Ir svarīga tīklošanās ar sev līdzīgi domājošiem un prasme sadarboties.
Svarīgākās atziņas, darbojoties Sociālo uzņēmumu komisijā? Pusotra gada laikā esmu pamanījusi transformāciju. Uzņēmēji uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu nāk pārliecinātāki, gatavāki un nopietnāki, gan no biznesa puses, gan no sociālas ietekmes puses. Uzņēmēju ieceres kļūst daudzveidīgākas un aizvien vairāk tiek attīstīta sociālā uzņēmējdarbība arī reģionos.
Trīs zelta ieteikumi sociālajam uzņēmējam pirms statusa saņemšanas?
• Ticība savai idejai un neatlaidība ir neatņemami drosmes elementi, lai visu panāktu un turpinātu iesākto. Ja tu savai idejai ticēsi no sirds, tad ticēs arī citi.
• Ja ir laba ideja, tad vajadzīga arī atbalsta kopiena sev apkārt. Turpināt stāstīt par savu ideju, tīkloties ar citiem.
• Vienmēr ir iespējams mācīties kaut ko papildus. Ikvienai lietai, ar ko esi nolēmis nopietni nodarboties, ir nepieciešams laiks. Arī laiks, ko pavadi mācoties, ir ieguldījums biznesā. Latvijā ir ļoti daudz iespēju attīstīt un reālajā tirgus vidē testēt jaunas biznesa idejas - semināri, konkursi, biznesa inkubatori, akseleratori, riska kapitāla investīciju sesijas un citi.
Ja Tev būtu iespēja ceļot laikā, kur Tu gribētu aizceļot tieši saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību? Personīgi vēlētos iepazīties ar Muhammadu Junuss, uzņēmēju no Bangladešas, kurš bija pirmais, kas definēja sociālo uzņēmējdarbību un kurš izvēlējās veltīt savu laiku un palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Viņa banka izsniedza kredītus mazturīgajiem, jo īpaši sievietēm, tādējādi ļaujot stabilizēt daudzu cilvēku finansiālo situāciju. Junuss ticēja Bangladešas sieviešu spējai radīt ienākumus. Valstī, kurā sievietēm nekad nebija dota iespēja pat balsot. Gribētu tur nokļūt un paskatīties, kā sievietes dzīvo, kā mainījās viņu dzīve, kā viņu bērni varēja iegūt izglītību, pateicoties savām mātēm un sniegtajām iespējām.
Ar ko sākas Tava diena? Savu dienu es sāku ar pozitīvo lādiņu, man no rīta ir īsa meditācija, kas man palīdz koncentrēties visai dienai. Vēl es nodarbojos ar jogu un dejoju zumbu. Katru piektdienu vai sestdienu es plānoju savus darbus nākošajai nedēļai, tos pierakstot uz lapas ar pildspalvu un tikai vēlāk tos pārrakstu elektroniski, lai katru dienu no jauna pārskatītu savus dienas darbus.
EKSPRESJAUTĀJUMI:
Kas ir sociālais uzņēmējs? Uzņēmējs ar sirdi.
Vai Tu zini, ko Tu vēl nezini par sociālo uzņēmējdarbību? Es katru dienu uzzinu ko jaunu.
Kāds ir Tavs lielākais šī gada darbs sociālajā uzņēmējdarbībā? Vadīšu devīto akseleratoru.
Cik sociālo uzņēmumu būs 2030.gadā? Es ļoti ceru, ka tie būs vismaz 1500.
Tavs lielākais sapnis, kas saistīts ar sociālo uzņēmējdarbību? Tāds sociālais uzņēmums Latvijā, kurš būtu kā piemērs visai pasaulei, jo mēs jau esam piemērs Eiropai ar sociālās uzņēmējdarbības likumu.
Kas ir Tavs motivators darboties? Mana spēcīgākā motivācija ir mani bērni, mani divi dēli.
Intervija sākotnēji publicēta Labklājības Ministrijas ziņu lapā "Sociālās uzņēmējdarbības aktualitātes - Janvāris 2023", https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/media_file/info_012023.pdf.